Gene Quantification - 9781461286820

Ģenētiķi un molekulārie biologi ir interesējušies par gēnu un to produktu kvantitatīvo noteikšanu daudzus gadus un dažādu iemeslu dēļ (Bishop, 1974). Agrīnās molekulārās metodes balstījās uz molekulāro hibridizāciju, un tās tika izstrādātas neilgi pēc tam, kad Marmurs un Dotijs (1961) pirmo reizi parādīja, ka dubultās spirāles denaturāciju var mainīt - ka molekulārās reasociācijas process bija ļoti atkarīgs no secības. Gillespie un Spiegelman (1965) izstrādāja metodi, kā izmantot metodi, lai titrētu zondes kopiju skaitu mērķa secībā, kurā mērķa secība tika fiksēta uz membrānas balsta pirms hibridizācijas ar zondi - parasti RNS. Tādējādi tas bija priekštecis daudzām metodēm, kuras joprojām tiek izmantotas un patiešām tiek izstrādātas šodien. Pirmie šo metožu pielietošanas piemēri ietvēra kopiju skaita mērīšanu gēnu ģimenēs, piemēram, ribosomu gēnos un imūnglobulīna ģimenē. Ar šo metodi tika atklāta gēnu amplifikācija audzējos un kā reakcija uz ārstēšanu ar zālēm. Tajā pašā laika posmā tika izgudrotas metodes gēnu skaita noteikšanai, pamatojoties uz reasociācijas procesa kinētiku - tā saukto Cot analīzi. Šī metode, kas izmanto reasociācijas ātruma atkarību no abu virkņu koncentrācijas, atklāja atkārtotu sekvenču klātbūtni augstāko eikariotu DNS (Britten un Kohne, 1968). Lai izmērītu RNS pārpilnību jauktā populācijā, tika izmantota adaptācija RNS, Rot analīze (Melli un Bishop, 1969).