The Biology of Taurine - 9781489904072

Es biju gandarīts un tajā pašā laikā pārņemts ar dažām bažām, kad profesors Alberto Džoti gals Raiens Hakstable man lūdza iepazīstināt ar šo grāmatu. Grāmata ir tapusi simpozija laikā, kas notika Firenzē-Sanminiato (PI), 1986. gada 6.–9. oktobrī. Simpozijs tika nosaukts par sēra aminoskābēm, peptīdiem un saistītiem savienojumiem, un tas bija 7. starptautiskais simpozijs par taurīna un ar to saistītām vielām. Vienmēr ir grūti ar pareizo īsuma beigu uzsvaru iepazīstināt ar tēmu, kuru padziļināti pētījuši daudzi eksperti. Tomēr es darīšu visu iespējamo, lai sniegtu vēsturisku skatījumu uz sanāksmes tēmām, kuras, manuprāt, ir ļoti svarīgas taurīna izpētes robežām. Taurīna izpētes izstrādes laikā ir bijušas arī šādas tēmas: vielmaiņa, uzturs, neiroķīmija, sirds un asinsvadu regulēšana. Lai gan 1821. gadā taurīnu izolēja ~iedmans un Gmel1n, tā vienīgā bioķīmiskā loma, kas tajā laikā bija zināma, bija žults sāļu sintēze zīdītāju audos. Ir bijusi arvien lielāka interese par taurīna bioloģisko iedarbību, sākot no vielmaiņas aspektiem uz citiem bioloģiskiem aspektiem (uzturs, attīstība utt.). 1975. gadā pirmo reizi tika pierādīts, ka taurīna deficīts izraisīja tīklenes deģenerāciju kaķiem, un jaunākie pētījumi parādīja, ka taurīna nesaturoša diēta vai taurīna transporta inhibitoru ievadīšana izraisīja tīklenes deģenerāciju citām zīdītājiem. Vairāki pētījumi ir norādījuši uz taurīna lomu attīstībā, un šīs grāmatas pirmā daļa ir veltīta šiem tematiem.