The International Criminal Tribunal for the Former Yugoslavia - 9780199263059

1993. gada 25. maijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome veica ārkārtēju un nepieredzētu soli, nolemjot izveidot Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) kā mehānismu starptautiskā miera un drošības atjaunošanai un uzturēšanai. Tas bija ārkārtīgi nozīmīgs jauninājums Drošības padomes obligāto izpildes pilnvaru izmantošanā un skaidras saiknes izpausme starp mieru un taisnīgumu – politiku un tiesībām. Pēc ad hoc tribunālu izveides bijušajai Dienvidslāvijai un Ruandai sekoja Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu pieņemšana 1998. gada jūlijā, ģenerāļa Augusto Pinočeta arests Londonā 1998. gada oktobrī un ad hoc tribunālu izveide Kambodžā, Sjerraleone un Austrumtimora, kas visi norādīja uz jaunām starptautiskās kriminālās justīcijas normām. Galvenais, lai to saprastu, ir attiecības starp politisko mandātu un tiesas funkciju. Tribunāls tika izveidots kā politikas instruments, taču tas bija tiesu, nevis politisks instruments. Šī grāmata sniedz sistemātisku Tribunāla pārbaudi, kas tas ir, kāpēc tas tika izveidots, kā tas darbojas un kur ir tā nozīme. Galvenais jautājums ir par to, vai starptautiska tiesu institūcija, piemēram, Tribunāls, var darboties ļoti politizētā kontekstā un īstenot skaidru politisku mērķi, tiesas procesam nekļūstot politizētam. Atsevišķās nodaļās ir aprakstīta tiesas izcelsme, izveides process, jurisdikcija, procedūra, valsts sadarbība, tostarp apsūdzētā apcietinājuma iegūšana, kā arī virsprokurora loma un funkcijas. Šis pēdējais elements ir tribunāla panākumu atslēga, saglabājot delikātu līdzsvarošanas aktu, lai tā ārējā politiskā funkcija neietekmētu tās objektīvo tiesu statusu, bet gan uzlabotu tā efektivitāti. Grāmata noslēdzas ar Miloševiča lietas līdzšinējās gaitas izvērtējumu.