Paris 1919 - 9781529325263

Laikā no 1919. gada janvāra līdz jūlijam, pēc kara, lai izbeigtu visus karus, vīrieši un sievietes no visas pasaules pulcējās Parīzē uz Miera konferenci. Tās centrā bija trīs lielvalstu vadītāji – Vudro Vilsons, Loids Džordžs un Klemenso. Karaļi, premjerministri un ārlietu ministri ar saviem padomnieku pūļiem berzēja plecus ar žurnālistiem un lobistiem simts iemeslu dēļ – no Armēnijas neatkarības līdz sieviešu tiesībām. Visiem Parīzē bija bizness tajā gadā - TE Lorenss, Rumānijas karaliene Marija, Meinards Keinss, Hošimina. Nekad agrāk nekas tāds nebija bijis un nav bijis arī kopš tā laika. Sešus ārkārtējus mēnešus pilsēta faktiski bija pasaules valdības centrs, jo miera uzturētāji likvidēja bankrotējušo impēriju un radīja jaunas valstis. Viņi nobīdīja Krieviju malā, atsvešināja Ķīnu un atlaida arābus, cīnījās ar Kosovas, kurdu un ebreju dzimtenes problēmām. Tā teikts, miera uzturētāji cieta neveiksmi, galvenokārt nespēja novērst jaunu karu. Mārgareta Makmilana apgalvo, ka viņi ir negodīgi padarīti par grēkāžiem to cilvēku kļūdām, kuri ieradās vēlāk. Viņi centās būt nelīdzsvaroti, taču viņu mērķus - likt sakāvajām valstīm maksāt, tās neiznīcinot, apmierināt neiespējamus nacionālistiskus sapņus, novērst boļševisma izplatību un izveidot uz demokrātiju un saprātu balstītu pasaules kārtību - ar diplomātiju nebija iespējams sasniegt. Šī grāmata piedāvā prizmatisku skatījumu uz brīdi, kad liela daļa mūsdienu pasaules tika pirmo reizi ieskicēta.