Leadership and Social Movements - 9780719059025

Šajā darbā aplūkota sociālo kustību līderības teorija un prakse pagātnē un tagadnē. Neraugoties uz sociālo kustību pētījumu sprādzienu Eiropā un ASV pēdējo 20 gadu laikā, jautājums par vadību ir ticis samērā atstāts novārtā. Kāpēc vadībai ir tik liela nozīme sociālo kustību panākumiem un neveiksmēm? Vai vadībai ir jānorāda uz oligarhiju un kustību demokrātijas vājināšanos, vai arī vadība ir savienojama ar tautas pašemancipāciju? Vai sociālās kustības var pilnībā iztikt bez līderības, radot kultūras bez līdera? Šie jautājumi ir apskatīti šajā virsrakstā. Redaktori piedāvā teorētisko līderības modeli gan kā mērķtiecīgu darbību, gan kā dialogiskas attiecības. Viņi apgalvo, ka demokrātiska sociālo kustību vadība ir iespējama, ir nepieciešama kustības panākumiem un iet līdz pat sociālo kustību organizācijām. Ievadā izklāstītās tēmas tiek virzītas uz priekšu no dažādām perspektīvām divos veidos. Pirmkārt, kritiski pārskatot virkni klasisku kustību vadības traktējumu, tostarp Mišela teoriju par oligarhijas dzelzs likumu, Ļeņina stāstījumu par revolucionāro partiju, ietekmīgus pūļu vadības sociālpsiholoģiskos modeļus un pamatīgās diskusijas par bezlīderības iespējamība otrā viļņa sieviešu atbrīvošanās kustībā. Otrkārt, virkne izgaismojošu gadījumu izpēti pēta sarežģīto dinamiku un konkurējošās formas, ko pieņem sociālo kustību līderība, kā arī tās ietekmi uz kustību panākumiem un neveiksmēm. Nodaļās tiek aplūkota vadība ASV pilsoņu tiesību kustībā, agrīnās sufražistu organizācijās Lielbritānijā un Īrijā, Francijas antirasisma grupā SOS Racisme un Earth First vides aktīvistos.