Climate Change - 9781536172164

Attiecībā uz klimata pārmaiņām galvenais jautājums ir bijis, cik lielā mērā cilvēki un dabas faktori ir ietekmējuši novērotās globālās klimata pārmaiņas. 1. nodaļā ir izsekots zinātniskās izpratnes un pārliecības attīstībai attiecībā uz neseno globālo klimata pārmaiņu izraisītājiem. 2. nodaļā apskatīts, kā ASV aģentūras risina klimata pārmaiņas kā potenciālu globālās migrācijas virzītājspēku. 3. nodaļā ir aplūkots paziņotais federālais finansējums no 2010. līdz 2017. gadam un tas, cik lielā mērā ziņojumi par šādu finansējumu ir skaidri saistīti ar federālo fiskālo ietekmi uz klimata pārmaiņām, cik lielā mērā atlasītās aģentūras ziņoja par klimata pārmaiņu finansējumu, kas atbalsta programmas, kurās klimata pārmaiņu risināšana ir primārais mērķis un to, cik lielā mērā primārā mērķa programmas ir sadrumstalotas, pārklājas vai dublējas. Neseno laikapstākļu katastrofu izmaksas ir parādījušas nepieciešamību plānot klimata pārmaiņu riskus un ieguldīt noturībā, kā ziņots 4. nodaļā. Vairāk nekā desmit gadus federālās aģentūras ir cīnījušās ar to, kā risināt klimata pārmaiņu ietekmi, īstenojot Apdraudēto sugu likumu. 1973 (ESA). Kā norādījis Kongress, viens no galvenajiem EKA mērķiem ir nodrošināt līdzekļus, ar kuriem var saglabāt ekosistēmas, no kurām ir atkarīgas apdraudētās sugas un apdraudētās sugas. 5. nodaļā analizēta tiesu loma, veidojot to, kā dienesti ir ņēmuši vērā klimata pārmaiņu ietekmi EKA lēmumos un jaunākajos 2019. gada regulējuma izstrādēs, kuru mērķis ir noskaidrot, kā dienesti savos EKA lēmumos ņem vērā un risina klimata pārmaiņas. Daudzas valdības uzskata, ka vides degradācija un klimata pārmaiņas rada starptautiskus un pārrobežu riskus cilvēku populācijām, ekonomikai un ekosistēmām. Starptautiskā finansiālā palīdzība jeb ārvalstu palīdzība ir bijusi galvenā metode valdībām, lai atbalstītu pasākumus globālo vides problēmu risināšanai valstīs ar zemākiem ienākumiem. Kā minēts 6. un 7. nodaļā, šī palīdzība var ietvert dotācijas, aizdevumus, aizdevumu garantijas, eksporta kredītus, apdrošināšanas produktus un privātā sektora ieguldījumus. 2017. gada 1. jūnijā prezidents Tramps paziņoja par nodomu izstāties no Amerikas Savienotajām Valstīm no Parīzes nolīguma (PA), kas ir starptautisks nolīgums klimata pārmaiņu problēmas risināšanai nākamajā gadsimtā. Daži novērotāji apgalvo, ka administrācijas lēmums izstāties no PA (1) mazinās ASV stāvokli pasaulē, padarot ASV par starptautisku klimata pārmaiņu izcelsmi, (2) stiprinās priekšstatus, ka ASV atkāpjas no savas tradicionālās pozīcijas. pasaules vadošo lomu un kļūstot vairāk vērstam uz iekšu vai pat izolacionistisku, (3) rada iespēju Ķīnai ieņemt pasaules līdera pozīciju klimata pārmaiņu un, iespējams, citos jautājumos, un (4) liek ASV izskatīties mazāk uzticamam kā sarunu partnerim. partneris, kas varētu apgrūtināt Amerikas Savienotajām Valstīm nākotnē nodrošināt ārvalstu sadarbību, lai risinātu citus abpusēji interesējošus jautājumus vai aicinātu citas valstis ievērot savas saistības citos starptautiskos nolīgumos, kā norādīts 8. nodaļā. Virszemes transports ir galvenais oglekļa dioksīda (CO2) avots atmosfērā, kas ir galvenā ar cilvēku saistītā siltumnīcefekta gāze (SEG), kas veicina klimata pārmaiņas. Tajā pašā laikā klimata pārmaiņu sekas, piemēram, ārkārtējs karstums, jūras līmeņa celšanās un spēcīgākas vētras, apdraud transporta infrastruktūru. 9. nodaļā ir mēģināts risināt šos divus klimata pārmaiņu aspektus, izmantojot mazināšanas noteikumus, kuru mērķis ir samazināt SEG emisijas no virszemes transporta, un pielāgošanās noteikumus, kuru mērķis ir padarīt virszemes transporta sistēmu noturīgāku pret mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem. Politikas veidotājiem, kas apsver pasākumus SEG emisiju samazināšanai, ir pieejami dažādi politikas instrumenti. Pēdējo 15 gadu laikā daudzos tiesību aktu priekšlikumos ir ietvertas uz tirgu balstītas pieejas, piemēram, SEG emisiju ierobežošanas un tirdzniecības sistēma vai oglekļa nodoklis. Šīs īpašās pieejas var izskatīt 116. kongresā un a