Challenges in Radiation Protection and Nuclear Safety Regulat... - 9781402086335

NATO seminārs notika 2007. gada septembrī drošības caur zinātni ietvaros, lai apsvērtu pašreizējās problēmas kodolenerģijas mantojuma regulēšanā. Vispārējais mērķis bija dalīties austrumu-rietumu kompetencē un pieredzē aukstā kara laikā būvēto iekārtu radiācijas aizsardzībā un kodoldrošības uzraudzībā, jo īpaši saistībā ar reglamentējošām stratēģijām unikālu vai neparastu kodoliekārtu drošai ekspluatācijas pārtraukšanai un sanācijas darbībām. Tajā piedalījās vairāk nekā 60 dalībnieki no 8 valstīm, kā arī pārstāvji no Starptautiskās Radioloģiskās aizsardzības komisijas, Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras un NATO. Iesaistītās organizācijas ietvēra regulējošās iestādes, operatorus un tehniskā atbalsta organizācijas. Tika ieviesta jaunā Krievijas Federācijas vienotā valsts programma izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai un aprakstīti pasākumi, kas nepieciešami, lai to izveidotu kā visaptverošu pasākumu programmu. Dažas atkritumu apsaimniekošanas vietas ir sliktā stāvoklī. Mantojuma pārvaldības pieredze tika nodrošināta no Lielbritānijas, Francijas un ASV. Tika sniegta informācija par metodēm vietas raksturošanai un atkritumu šķirošanai atbrīvotos, zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumos, kā arī sarežģījumiem, kas saistīti ar ķīmisko bīstamību, piemēram, beriliju. Tika arī izskaidrotas piesārņoto vietu pārvaldības stratēģijas un izklāstītas saistītās riska novērtēšanas metodes. Krievijas Federācija ir atbildīga par sava kodolenerģijas mantojuma pārvaldību. Taču tā ir arī viena no vairākām valstīm globālajā kodolenerģijas aktivitāšu tīklā. Pieeju saskaņošana ir vērtīga turpmākās sadarbības veidošanā, taču vietējie apstākļi var ietekmēt labāko vietējo risinājumu. Attiecīgi būtu jāveicina turpmāka apmaiņa, piemēram, šajā seminārā paredzētā. Ir daudz sarežģītu jautājumu, kas jārisina, un tos visus nevar atrisināt uzreiz. Skaidra galveno draudu atpazīšana, kā arī regulatīvo procesu vājums var būt noderīgi nākotnes resursu novirzīšanai. Tomēr šajā posmā ir skaidrs, ka ir jārisina īpaši reglamentējoši jautājumi, kā arī jāsaglabā uzlabotas vispārējās drošības kultūras attīstība. Šādi norādījumi ir pilnībā jābalsta uz zinātniskās un tehniskās informācijas vislabāko izmantošanu. Tajā pašā laikā daļa no risinājuma ir saistīta ar politikas jautājumiem un vērtību spriedumiem, un tāpēc ir jāveicina plašāka regulatoru, operatoru un citu ieinteresēto personu mijiedarbība.