Cereals - 9781441924759

Lauksaimniecība ir atkarīga no uzlabotām šķirnēm, un šķirnes tiek izstrādātas, pareizi selekcionējot augus. Diemžēl piemērotās augu selekcijas programmas, kas ir vērstas uz labības kultūraugiem, ir pakļautas nopietnai erozijai finansējuma trūkuma dēļ. Šis valsts atbalsta zaudējums ietekmē selekcijas nepārtrauktību, objektivitāti un, iespējams, vienlīdz svarīgu arī topošo selekcionāru apmācību un šobrīd pieejamo augu ģenētisko resursu izmantošanu un pilnveidošanu. Audzēšanas programmām jākoncentrējas ne tikai uz īstermiņa pētniecības mērķiem, bet arī uz dīgļu plazmas ilgtermiņa ģenētisko uzlabošanu. Audzēšanas programmu pētniecības produkti ir svarīgi ne tikai pārtikas nodrošinājumam, bet arī uz precēm orientētām valsts un privātajām programmām, īpaši augkopības nomalēs. Ilgtermiņa selekcijai izmantotās audzēšanas stratēģijas bieži tiek atstātas novārtā, taču realitāte ir tāda, ka īstermiņa produktu panākumiem ir nepieciešami ilgtermiņa pētījumi. Lielisks piemērs ir tas, ka rūpniecība ir ievērojami izmantojusi un pārstrādājusi ģenētiski plaši izplatītu publisku dīgļu plazmu, tādējādi rūpniecībai un lauksaimniekiem saražojot miljardus dolāru, pirms intelektuālā īpašuma tiesības bija pieejamas. Veiksmīgi selekcijas nepārtrauktības piemēri ir kalpojuši mūsu pašreizējai ilgtspējīgai graudaugu audzēšanai. Faktam, ka lauksaimnieki ilgtermiņa problēmu risināšanā paļaujas uz valsts un privātām audzēšanas iestādēm, vajadzētu ietekmēt politikas veidotājus, lai mainītu šo finansējuma samazināšanās tendenci. Labs piemērs, kam sekot, būtu kopīga sadarbība starp nozari un valsts iestādēm. Šī sējuma mērķis ir palielināt noderīgo ģenētisko resursu izmantošanu un palielināt izpratni par augkopības un biotehnoloģijas relatīvo vērtību un ietekmi. Tam vajadzētu radīt ilgtspējīgāku augkopību un galu galā nodrošinātību ar pārtiku. Lietišķā augu selekcija arī turpmāk būs pamats, uz kura tiek piemēroti molekulārie marķieri. Noderīgu molekulāro metožu koncentrēšana uz pareizajām pazīmēm veidos spēcīgu saikni starp genomiku un augu selekciju un radīs jaunas un labākas šķirnes. Tāpēc vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešama labāka komunikācija un sadarbība starp zinātniekiem augu selekcijas un biotehnoloģijas jomās. Mums ir iespēja ievērojami uzlabot lauksaimniecisko ražošanu, izmantojot šī pētījuma rezultātus, lai apmierinātu pieaugošās prasības attiecībā uz pārtikas nodrošinājumu un vides saglabāšanu. Lai nodrošinātu šādu ilgtspējīgu augu ģenētisko resursu izmantošanu, būtiska būs spēcīgas lietišķās augu selekcijas programmu nodrošināšana ar veiksmīgu molekulāro marķieru pielietošanu.